savieno galvu ar vidukli.
Tā skeletu veido 7 KAKLS skriemeļi. KAKLS mugurpusē atrodas muguras muskuļi, bet priekšpusē — KAKLS muskuļi, kas apņem KAKLS iekšējos orgānus: vairogdziedzeri, balseni, elpvadu, rīkli un barības vadu. Tie velk apakšžokli uz leju, bet mēles kaulu un balseni uz augšu un uz leju, piedalās ieelpas procesā, liec KAKLS un galvu uz sāniem un uz priekšu. KAKLS zemādas muskuļi saaug ar ādu, piešķirot tai zināmu spraigumu, kas uz vecumu zūd. Vislielākie muskuļi — abi galvas grozītājmuskuļi atrodas starp krūšu kaula rokturi un deniņu kaula aizauss pauguru, liec galvu atpakaļ un sāņus ar seju uz augšu. Dažāds šo muskuļu garums ir viens no greizā kakla cēloņiem.
KAKLS muskuļus klāj saistaudu pārvalki: 5 KAKLS fascijas, kas veido makstis ap muskuļiem, iekšējiem orgāniem, zemžokļa siekalu dziedzeriem un abiem KAKLS asinsvadu un nervu kūlīšiem. Viduslīnijā pirmās 3 fascijas saaug kopā, veidojot kakla balto līniju, kur izdara traheotomijas griezienu. Starp fascijām ir 3 starpfasciju spraugas, pa kurām var izplatīties iekaisuma procesi. Galvenās KAKLS artērijas — kopējās miegartērijas atrodas KAKLS asinsvadu un nervu kūlīšos. Mēles kaula lielo ragu līmenī katra no tām sadalās iekšējā un ārējā miegartērijā. Iekšējā pa attiecīgu kanālu ieiet galvaskausā, baro galvas smadzenes un aci, bet ārējā piegādā asinis galvas mīkstajiem audiem. Kaklā ārējai miegartērijai ir sānzari, kas piegādā asinis vairogdziedzerim, balsenei, mēlei, zemmēles siekalu dziedzerim, zemžokļa siekalu dziedzerim, mutes diafragmai, mīkstajām aukslējām un sejai, rīklei un galvas mugurējai virsmai.
Kakla apakšējā daļā atrodas zematslēgkaula artērijas, kuru zari apgādā ar asinīm plašu rajonu: piem., mugurkaula artērijas — galvas smadzenes, krūškurvja iekšējās artērijas — krūšu un vēdera muskuļus, diafragmu un videnes orgānus, bet vairogdziedzera un kakla stumbri — iekšējos orgānus un muskuļus. Pie KAKLS vēnām pieder iekšējās, ārējās, priekšējās jūga vēnas un zematslēgkaula vēnas. Iekšējās jūga vēnas sākas jūga atveres līmenī galvaskausa pamatnē un savāc venozās asinis no visām galvaskausa dobuma vēnām. Tālāk tajās ieplūst vēnas no galvas ārējās virsmas un gandrīz visiem KAKLS iekšējiem orgāniem.
Aiz krūšu kaula un atslēgkaula locītavām iekšējās jūga vēnas savienojas ar zematslēgkaula vēnām, kas savāc asinis no rokām un plecu joslas. Arējās jūga vēnas sākas zem ausīm, savāc asinis no galvas un KAKLS virsējiem slāņiem, iet sekli zem ādas un ieplūst venozajā leņķī starp iekšējo jūga vēnu un zematslēgas vēnu. Priekšējās jūga vēnas sākas zem zoda, savāc asinis no KAKLS priekšējās virsmas zemādas audiem un beidzas vai nu venozajos leņķos, vai ārējās jūga vēnās. Zematslēgkaula vēnām īpatnējs tas, ka tās saaug kopā ar fascijām, tāpēc ievainojuma gadījumā to sienas nesakļaujas un var rasties gaisa embolija. KAKLS ādu priekšpusē inervē KAKLS pinuma zari (↑ muguras smadzeņu nervi). bet mugurpusē — muguras smadzeņu nervu mugurējie zari. KAKLS muskuļus inervē KAKLS pinuma zari, trijzaru, sejas, mēles, un rīkles nerva, kā arī papildnerva zari.
Att. Kakla muskuļi. 1 — mēles kauls; 2 — kakla zemādas muskulis; 3 — vairogskrimslis; 4 — krāšu kaula un mēles kaula muskulis; 5 — gredzenskrimslis; 6 — vairogdziedzeris; 7 — lielais krūšu muskulis; 8 — atslēgkauls; 9 — deltveida muskulis; 10 — trapecmuskulis; 11 — lāpstiņas un mēles kaula muskulis; 12 — galvas grozltājmuskulis; 13 — kopējā miegartērija; 14 — iekšējā jūga vēna; 15 — divvēderiņu muskuļa pakaļējais vēderiņš; 16 — žokļa un mēles kaula muskulis; 17 — pieauss siekalu dziedzeris (apakšējā daļa); 18 — zemžokļa siekalu dziedzeris; 19 — kakla zemādas muskulis (nogriezts}; 20 — divvēderiņu muskuļa priekšējais vēderiņš
Att. Kakla vēnas: 1 — sejas vēna; 2 — mēles vēna; 3 — zemzoda vēna; 4 — labā priekšējā jūga vēna; 5 — vairogdziedzera augšējā vēna; 6 — kreisā pleca un galvas vēna; 7 — augšējā doba vēna; 8 — labā zematslēgkaula vēna; 9 — dzijā kakla vēna; 10 — mugurkaula vēna; 11 — labā ārējā jūga vēna; 12 — labā iekšējā jūga vēna
Tā skeletu veido 7 KAKLS skriemeļi. KAKLS mugurpusē atrodas muguras muskuļi, bet priekšpusē — KAKLS muskuļi, kas apņem KAKLS iekšējos orgānus: vairogdziedzeri, balseni, elpvadu, rīkli un barības vadu. Tie velk apakšžokli uz leju, bet mēles kaulu un balseni uz augšu un uz leju, piedalās ieelpas procesā, liec KAKLS un galvu uz sāniem un uz priekšu. KAKLS zemādas muskuļi saaug ar ādu, piešķirot tai zināmu spraigumu, kas uz vecumu zūd. Vislielākie muskuļi — abi galvas grozītājmuskuļi atrodas starp krūšu kaula rokturi un deniņu kaula aizauss pauguru, liec galvu atpakaļ un sāņus ar seju uz augšu. Dažāds šo muskuļu garums ir viens no greizā kakla cēloņiem.
KAKLS muskuļus klāj saistaudu pārvalki: 5 KAKLS fascijas, kas veido makstis ap muskuļiem, iekšējiem orgāniem, zemžokļa siekalu dziedzeriem un abiem KAKLS asinsvadu un nervu kūlīšiem. Viduslīnijā pirmās 3 fascijas saaug kopā, veidojot kakla balto līniju, kur izdara traheotomijas griezienu. Starp fascijām ir 3 starpfasciju spraugas, pa kurām var izplatīties iekaisuma procesi. Galvenās KAKLS artērijas — kopējās miegartērijas atrodas KAKLS asinsvadu un nervu kūlīšos. Mēles kaula lielo ragu līmenī katra no tām sadalās iekšējā un ārējā miegartērijā. Iekšējā pa attiecīgu kanālu ieiet galvaskausā, baro galvas smadzenes un aci, bet ārējā piegādā asinis galvas mīkstajiem audiem. Kaklā ārējai miegartērijai ir sānzari, kas piegādā asinis vairogdziedzerim, balsenei, mēlei, zemmēles siekalu dziedzerim, zemžokļa siekalu dziedzerim, mutes diafragmai, mīkstajām aukslējām un sejai, rīklei un galvas mugurējai virsmai.
Kakla apakšējā daļā atrodas zematslēgkaula artērijas, kuru zari apgādā ar asinīm plašu rajonu: piem., mugurkaula artērijas — galvas smadzenes, krūškurvja iekšējās artērijas — krūšu un vēdera muskuļus, diafragmu un videnes orgānus, bet vairogdziedzera un kakla stumbri — iekšējos orgānus un muskuļus. Pie KAKLS vēnām pieder iekšējās, ārējās, priekšējās jūga vēnas un zematslēgkaula vēnas. Iekšējās jūga vēnas sākas jūga atveres līmenī galvaskausa pamatnē un savāc venozās asinis no visām galvaskausa dobuma vēnām. Tālāk tajās ieplūst vēnas no galvas ārējās virsmas un gandrīz visiem KAKLS iekšējiem orgāniem.
Aiz krūšu kaula un atslēgkaula locītavām iekšējās jūga vēnas savienojas ar zematslēgkaula vēnām, kas savāc asinis no rokām un plecu joslas. Arējās jūga vēnas sākas zem ausīm, savāc asinis no galvas un KAKLS virsējiem slāņiem, iet sekli zem ādas un ieplūst venozajā leņķī starp iekšējo jūga vēnu un zematslēgas vēnu. Priekšējās jūga vēnas sākas zem zoda, savāc asinis no KAKLS priekšējās virsmas zemādas audiem un beidzas vai nu venozajos leņķos, vai ārējās jūga vēnās. Zematslēgkaula vēnām īpatnējs tas, ka tās saaug kopā ar fascijām, tāpēc ievainojuma gadījumā to sienas nesakļaujas un var rasties gaisa embolija. KAKLS ādu priekšpusē inervē KAKLS pinuma zari (↑ muguras smadzeņu nervi). bet mugurpusē — muguras smadzeņu nervu mugurējie zari. KAKLS muskuļus inervē KAKLS pinuma zari, trijzaru, sejas, mēles, un rīkles nerva, kā arī papildnerva zari.
Att. Kakla muskuļi. 1 — mēles kauls; 2 — kakla zemādas muskulis; 3 — vairogskrimslis; 4 — krāšu kaula un mēles kaula muskulis; 5 — gredzenskrimslis; 6 — vairogdziedzeris; 7 — lielais krūšu muskulis; 8 — atslēgkauls; 9 — deltveida muskulis; 10 — trapecmuskulis; 11 — lāpstiņas un mēles kaula muskulis; 12 — galvas grozltājmuskulis; 13 — kopējā miegartērija; 14 — iekšējā jūga vēna; 15 — divvēderiņu muskuļa pakaļējais vēderiņš; 16 — žokļa un mēles kaula muskulis; 17 — pieauss siekalu dziedzeris (apakšējā daļa); 18 — zemžokļa siekalu dziedzeris; 19 — kakla zemādas muskulis (nogriezts}; 20 — divvēderiņu muskuļa priekšējais vēderiņš
Att. Kakla vēnas: 1 — sejas vēna; 2 — mēles vēna; 3 — zemzoda vēna; 4 — labā priekšējā jūga vēna; 5 — vairogdziedzera augšējā vēna; 6 — kreisā pleca un galvas vēna; 7 — augšējā doba vēna; 8 — labā zematslēgkaula vēna; 9 — dzijā kakla vēna; 10 — mugurkaula vēna; 11 — labā ārējā jūga vēna; 12 — labā iekšējā jūga vēna
Komentāri: 0 no 0