viens no miega traucējumu veidiem.

BEZMIEGS saistīts ar pārmaiņām miega ilgumā, ritmā un dziļumā. Pilnīgs BEZMIEGS sastopams reti. Visbiežāk ir grūtības iemigt (tajā pašā laikā jūtams nemiers, domas par iepriekšējās dienas notikumiem, bažas par nākamo dienu). Naktī miegs var būt ar pārtraukumiem, vairākkārt jāmostas (ar skaidru galvu, bieži vien ar satraukuma sajūtu pēc nepatīkamiem sapņiem). Miega ilgums var samazināties arī tādējādi, ka regulāri rītos agri jāmostas. BEZMIEGS gadījumā saīsinās dziļa miega stadija. Reizēm sastopami stāvokļi, kad trūkst miega sajūtas (cilv. īstenībā aizmieg, bet no rīta ir pārliecināts, ka naktī nav gulējis).

BEZMIEGS cēloņi var būt sirds un asinsvadu slimības, dažas inf. slimības, bojājumi galvas smadzenēs u.c. Ar BEZMIEGS sākas akūtas psihozes (alkohola delīrijs u.c), depresija, vairākas psih. slimības. Veseliem cilv. BEZMIEGS var rasties pēc fiz. un garīgas pārslodzes, spēcīgiem pārdzīvojumiem. u.tml.

Ārstēšana. Jāievēro pareizs darba un atpūtas režīms, jāpieradinās iet gulēt vienā laikā, gultā nelasīt, gulēt pietiekami vēsā, labi vēdinātā, klusā telpā. Pirms gulētiešanas jāvairās no lielas psih. slodzes, nedrīkst dzert stipru tēju vai kafiju, vēlamas regulāras ilgākas pastaigas svaigā gaisā. Nomierinoši līdz. vai miega līdz. lietojami tikai pēc ārsta norādījumiem.
Ja BEZMIEGS radies sakarā ar saslimšanu, jāārstē pamatslimība.