gremošanas orgāns, kas piedalās dažādos vielmaiņas procesos.
Atrodas zem diafragmas vēdera dobuma augšējā daļā, labajā paribē, pakrūtē un nedaudz kreisajā paribē. Aknas aso priekšējo malu var sataustīt aiz labā ribu loka, bet noapaļotā mugurējā mala pieguļ diafragmai un mugurkaulam. Aknas augšējā virsma ir izliekta, daļēji saistīta ar diafragmu, apakšējā virsma plakana, vērsta pret iekšējiem orgāniem. Apakšējā virsmā ir 2 gareniskas rievas un 1 šķērsrieva, kas Aknas sadala vairākās daivās. Šķērsrieva jeb Aknas vārtos ieiet Aknas artērija, vārtu vēna un nervi, bet no tās iznāk labais un kreisais Aknas izvadkanāls.

Aknas sastāv no Aknas daiviņām (diametrs 1—1,5 mm). Ap katru daiviņu ir nedaudz saistaudu, kuros atrodas sīki vārtu vēnas un Aknas artērijas zariņi. No pēdējiem daiviņā ieiet venozi kapilāri; to sienas sastāv no īpašām zvaigžņveida šūnām, kas cieši pieguļ Aknas baļķīšiem. Šīm šūnām ir svarīga nozīme Aknas darbībā. No venozajiem kapilāriem daiviņas centrā izveidojas centrālā vēna, kas aizvada venozās asinis. Aknas venozās asinis aizplūst pa Aknas vēnām.
Aknas šūnas nepārtraukti izstrādā žulti, kas vispirms nonāk žults kapilāros, tad žults vadiņos un pa Aknas vārtiem aizplūst pa labo un kreiso A izvadkanālu. Tie saplūst kopējā izvadkanālā, kas, savienojoties ar žultspūšļa izvadkanālu, veido kopējo žultsvadu. Tas atveras divpadsmitpirkstu zarnā, kur žults ieplūst barības sagremošanas laikā. Pārējā laikā tā sakrājas žultspūslī (vesica fellea), kas ir žults rezervuārs (tilpums 50—60 ml) un atrodas Aknas apakšējā virsmā. Aknas saņem ap 30% (1500 ml) asiņu no sirds minūtes tilpuma: 1/4 pa A artēriju un 3/4 — pa vārtu vēnu. Tā kā starp abu asinsvadu zariem ir daudz anastomožu, Aknas šūnas saņem jauktas asinis. Plašajā kapilāru gultnē asinis plūst lēni, tajās esošās vielas var ilgāk būt saskarē ar Aknas šūnām. Aknas kapilāru sienas ir ļoti caurlaidīgas, tāpēc tajās rodas daudz olbaltumvielām bagātas limfas (1/3—1/2 visas organismā producētās limfas).

Aknas ir asiņu depo orgāns un regulē venozo asiņu pieplūdi sirdij. Tās ir arī centrālais vielmaiņas orgāns, kurā nonāk visas zarnās uzsūktās vielas — aminoskābes, vienkāršie cukuri, glicerīns, taukskābes. Aknas pārveido šīs vielas produktos, ko visu audu šūnas izmanto savām enerģijas un uzbūves vajadzībām.

Aknas nozīme ogļhidrātu maiņā. Aknas pārvērš vienkāršos cukurus koloidālā saliktā cukurā — glikogēnā, ko spēj sintezēt arī no aminoskābēm un taukskābēm. Glikogēna sintēzē piedalās insulīns un dažādi fermenti. Glikogēna krājumi aknās var sasniegt 1/5 orgāna masas, vajadzības gadījumā Aknas glikogēnu atkal pārvērš vienkāršajā cukurā — glikozē un iepludina asinīs. Tādējādi Aknas piedalās cukura daudzuma regulācijā asinis. Šajā procesā piedalās hormoni un darbojas arī sarežģīts reflektorisks mehānisms, kas saistīts ar hipotalāmu, iegarenajām smadzenēm un simpātiskajiem nerviem. Ja Aknas šūnās pastiprinās glikogēna pārvēršana glikozē (lielā satraukumā u.c.) vai Aknas šūnas nespēj fiksēt glikogēnu (aknu ciroze, taukainā deģenerācija u.c), var iestāties hipergli-kēmija un ar to saistītā glikozūrija.

Aknas nozīme olbaltumvielu maiņā. Apm. 20% organismā uzsūkto aminoskābju nepārveidotas caur Aknas ieplūst vispārējā asinsritē. No tām audu šūnas veido savas olbv. No aminoskābēm Aknas sintezē asins plazmas olbv., kas svarīgas asins recēšanā (fibrinogēnu, protrombīnu u.c). Daļu uzsūkto aminoskābju Aknas dezami-nē. Šajā procesā atbrīvoto amonjaku Aknas sintezē par urinvielu, kas izdalās no organisma caur nierēm. Aknās rodas arī purinu maiņas galaprodukts — urīnskābe.

Aknas nozīme tauku maiņā. No gremošanas trakta tauki gk. pa limfas ceļiem un tikai neliela daļa caur Aknas nonāk vispārējā asinsritē. No taukskābēm Aknas sintezē sugai specifiskus taukus. Aknās nepiesātināto taukskābju ir relatīvi vairāk nekā citos organisma audos. Aknas sintezē holesterīnu un lecitīnu, noārda dažādus steroīdus. Ja ogļhidrātu oksidācija traucēta, aknās no taukskābēm rodas ke-tonvielas. Pareizai tauku maiņai aknās nepieciešamas t.s. lipotropiskās vielas — lecitīns, holīns, metionīns u.c. Ja uzturā to nav, aknās palielinās tauku daudzums. Normālai Aknas funkcijai nepieciešami ari B grupas, C u.c. vit. No provitamīna karotīna aknās rodas A vit. Olbv. un tauku maiņu aknās regulē sarežģīts neirohumorāls mehānisms.

Aknas darbojas kā fiziol. barjera, kas aiztur un padara nekaitīgas dažādas zarnās uzsūktas indīgas vielas, piem., fenolus, savienojot tās ar sērskābi vai glikuronskābi. Šie savienojumi ir nekaitīgi, un tos izdala nieres. Aknas neitralizē arī dažādas organismā ievadītas farmakoloģiskas vielas, aiztur dažus metālus (varu, dzīvsudrabu, svinu).

Att. Aknu apakšējā virsma: 1 — žultspūslis: 2 — aknu apajā saite; 3 — žultspūšja izvadkanāls; 4 — kopējais aknu izvadkanāls; 5 — aknu artērija; 6 — vārtu vēna; 7 — kreisā aknu daiva; 8 — apakšējā doba vēna; 9 — kopējais žultsvads; 10 — labā aknu daiva

Att. Aknu daiviņa; 1 — aknu balķīši; 2 — žultsvadiņi; 3 — aknu artērijas zars; 4 — starpdaiviņu vēna; 5 — centrālā vēna