PANKREATĪTS
Latīņu val.: pancreatitisSkaidrojums: gr. pankreas, pankreatos aizkuņģa dziedzeris
— aizkuņģa dziedzera iekaisums. PANKREATĪTS var būt akūts un hronisks.
Akūta PANKREATĪTS cēloņi visbiežāk ir žults izvadceļu slimības, īpaši žultsakmeņu slimība, alkoholisms, alerģija, trauma, diētas neievērošana (daudz trekna ēdiena, sevišķi kopā ar alkoholu), vispārējas inf.
Hron. PANKREATĪTS visbiežāk attīstās pēc akūta PANKREATĪTS. Primārs hron. PANKREATĪTS rodas, ja uzturā ilgstoši trūkst olbv. vai aizkuņģa dziedzerī ir hron. asinsrites traucējumi. Sekundārs hron. PANKREATĪTS var pievienoties arī citām hron. gremošanas orgānu slimībām (čūlas slimībai, aknu cirozei). Neatkarīgi no PANKREATĪTS cēloņa svarīgākā nozīme tā attīstībā ir olbaltumvielas šķeļošo fermentu aktivācijai aizkuņģa dziedzera audos; turklāt ir traucēta dziedzera sekrēta veidošanās un izdalīšanās, tāpēc aizkuņģa dziedzera fermenti palielinātā daudzumā nokļūst asinīs un urīnā.
Akūta PANKREATĪTS pazīmes ir slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā (biežāk kreisajā paribē vai pakrūtē), vēdera uzpūšanās, aizcietējums, retāk caureja, var būt paaugstināta t°. Vieglākā akūta PANKREATĪTS forma ir aizkuņģa dziedzera tūska, kas ilgst dažas dienas vai ned. Tai raksturīgs palielināts fermenta amilāzes daudzums asinīs un urīnā. Smagākos gadījumos aizkuņģa dziedzerī rodas nekrozes perēkļi, sīki vai plaši abscesi.
Akūtu PANKREATĪTS ārstē slimnīcā. Lai saudzētu slimo orgānu, dažas dienas nedod ēst, atsūc kuņģa sulu, lieto līdzekļus, kas mazina sekrēciju, spazmas un sāpes, lieto arī antibiotikas. Izveseļošanās laikā nepieciešama saudzējoša diēta, ko pakāpeniski paplašina. Pēc pārslimota akūta PANKREATĪTS ilgāku laiku jāizvairās no saldiem un skābiem ēdieniem, no produktiem, kas satur daudz šķiedrvielas, un no alkoholiskiem dzērieniem. Hroniskais PANKREATĪTS pēdējos gadu desmitos kļuvis biežāks nekā agrāk. Domā, ka tam pamatā ir nekārtīgs uztura režīms, ēšanas pārmērības, alkohola lietošana. Visbiežāk sastopams hron. recidivējošs PANKREATĪTS. Slimības paasinājumi rodas pēc diētas neievērošanas un norisinās akūta PANKREATĪTS veidā; tas ilgst dažas dienas. Paasinājumam seko uzlabošanās periods. Slimības paasinājumi var būt vairākas reizes gadā vai atkārtoties tikai pēc vairākiem gadiem. Hroniskam PANKREATĪTS var pievienoties cukura diabēts (cukurslimība).
Ārstē tāpat kā akūto PANKREATĪTS. Uzlabošanās periodā galv. ārstn. pasākums ir saudzējoša, olbaltumvielām bagāta diēta. Uzturam jābūt pietiekami dažādam, tam jāsatur 120—140 g olbv., 80 g tauku un 350 g ogļhidrātu dienā. Jāēd 5 reizes dienā nelielām porcijām. Ja gremošanas fermentu izdalīšanās nav pietiekama, jālieto fermentu preparāti. Ieteicams ārstēties kūrortos, specializētās gremošanas orgānu slimību sanatorijās.
Profilaksē liela nozīme ir pilnvērtīgam uzturam un regulāram ēšanas režīmam. Jāatturas no alkoholisko dzērienu lietošanas. Jāārstē citu gremošanas orgānu, it īpaši žults izvadceļu slimības.
Akūta PANKREATĪTS cēloņi visbiežāk ir žults izvadceļu slimības, īpaši žultsakmeņu slimība, alkoholisms, alerģija, trauma, diētas neievērošana (daudz trekna ēdiena, sevišķi kopā ar alkoholu), vispārējas inf.
Hron. PANKREATĪTS visbiežāk attīstās pēc akūta PANKREATĪTS. Primārs hron. PANKREATĪTS rodas, ja uzturā ilgstoši trūkst olbv. vai aizkuņģa dziedzerī ir hron. asinsrites traucējumi. Sekundārs hron. PANKREATĪTS var pievienoties arī citām hron. gremošanas orgānu slimībām (čūlas slimībai, aknu cirozei). Neatkarīgi no PANKREATĪTS cēloņa svarīgākā nozīme tā attīstībā ir olbaltumvielas šķeļošo fermentu aktivācijai aizkuņģa dziedzera audos; turklāt ir traucēta dziedzera sekrēta veidošanās un izdalīšanās, tāpēc aizkuņģa dziedzera fermenti palielinātā daudzumā nokļūst asinīs un urīnā.
Akūta PANKREATĪTS pazīmes ir slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā (biežāk kreisajā paribē vai pakrūtē), vēdera uzpūšanās, aizcietējums, retāk caureja, var būt paaugstināta t°. Vieglākā akūta PANKREATĪTS forma ir aizkuņģa dziedzera tūska, kas ilgst dažas dienas vai ned. Tai raksturīgs palielināts fermenta amilāzes daudzums asinīs un urīnā. Smagākos gadījumos aizkuņģa dziedzerī rodas nekrozes perēkļi, sīki vai plaši abscesi.
Akūtu PANKREATĪTS ārstē slimnīcā. Lai saudzētu slimo orgānu, dažas dienas nedod ēst, atsūc kuņģa sulu, lieto līdzekļus, kas mazina sekrēciju, spazmas un sāpes, lieto arī antibiotikas. Izveseļošanās laikā nepieciešama saudzējoša diēta, ko pakāpeniski paplašina. Pēc pārslimota akūta PANKREATĪTS ilgāku laiku jāizvairās no saldiem un skābiem ēdieniem, no produktiem, kas satur daudz šķiedrvielas, un no alkoholiskiem dzērieniem. Hroniskais PANKREATĪTS pēdējos gadu desmitos kļuvis biežāks nekā agrāk. Domā, ka tam pamatā ir nekārtīgs uztura režīms, ēšanas pārmērības, alkohola lietošana. Visbiežāk sastopams hron. recidivējošs PANKREATĪTS. Slimības paasinājumi rodas pēc diētas neievērošanas un norisinās akūta PANKREATĪTS veidā; tas ilgst dažas dienas. Paasinājumam seko uzlabošanās periods. Slimības paasinājumi var būt vairākas reizes gadā vai atkārtoties tikai pēc vairākiem gadiem. Hroniskam PANKREATĪTS var pievienoties cukura diabēts (cukurslimība).
Ārstē tāpat kā akūto PANKREATĪTS. Uzlabošanās periodā galv. ārstn. pasākums ir saudzējoša, olbaltumvielām bagāta diēta. Uzturam jābūt pietiekami dažādam, tam jāsatur 120—140 g olbv., 80 g tauku un 350 g ogļhidrātu dienā. Jāēd 5 reizes dienā nelielām porcijām. Ja gremošanas fermentu izdalīšanās nav pietiekama, jālieto fermentu preparāti. Ieteicams ārstēties kūrortos, specializētās gremošanas orgānu slimību sanatorijās.
Profilaksē liela nozīme ir pilnvērtīgam uzturam un regulāram ēšanas režīmam. Jāatturas no alkoholisko dzērienu lietošanas. Jāārstē citu gremošanas orgānu, it īpaši žults izvadceļu slimības.
Komentāri: 0 no 0