MANDELES

Latīņu val.: tonsillae

limfoidālo audu sakopojumi gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu. Tās ir 6 un gandrīz nepārtraukta gredzena veidā aptver elpošanas un gremošanas ceļu sākumdaļas. Mēles mandele atrodas mēles saknes augšējā virsmā, aukslēju MANDELESžāvas sānos starp abiem aukslēju lokiem, dzirdes kanāla MANDELESrīkles sānsienās pie dzirdes kanāla atveres un r ī k 1 e s (aizdegunes) mandele — starp rīkles augšējo un mugurējo sienu. MANDELES ir liela nozīme organisma aizsardzībā pret infekciju. MANDELES veido gļotādas epitēlija ieliekumi, ap kuriem saistaudos izvietoti limfoidālo audu sakopojumi — limfoidālie folikuli. Mandelēs atrodas gk. limfocīti. Tie infiltrējas apkārtējos saistaudos un epitēlija, iziet tam cauri, nokļūst rīkles un mutes dobumā, kur mandelēs fagocitē baktērijas, kas te nonāk ar barību vai ieelpoto gaisu. Atkārtotu iekaisumu gadījumā rīkles MANDELES var stipri palielināties un sašaurināt elpošanas ceļus, apgrūtinot elpošanu caur degunu {fadenoldi). Bieža slimība ir arī aukslēju MANDELES iekaisums, kas var būt akūts (angīna) vai hronisks (tonsilīts).
  • Komentāri: 0 no 0

Pievienot komentāru